Eitanāzija
3. jūlijs, 2020 pl. 23:24,
Nav komentāru
Dzīvnieka eitanāzija - sāpīgs un sarežģīts temats, ar kuru diemžēl nākas saskarties daudziem dzīvnieku aizbildņiem. Lēmuma pieņemšana parasti nav viegla, kopā sajaucas šaubas, neskaidrība un vēlme izdarīt savam mīlulim labāko un pareizāko izvēli. Turklāt, ja līdz tam ikdienā labi esam jutuši un "lasījuši" savu dzīvnieku, tad šajā jautājumā nereti šī spēja saprast un sajust, ko darīt, pēkšņi var izrādīties apjukusi un apmulsusi. Tādā gadījumā var palīdzēt saruna ar pašu dzīvnieku, kurā varam uzzināt dzīvnieka domas un vēlmes šajā jautājumā.
Reizēm dzīvnieka izvēle var pārsteigt viņa aizbildni - pat juzdamies ļoti slikti, dzīvnieks var vēlēties vēl pabūt šajā pasaulē, kamēr citreiz cilvēks ir gatavs cīnīties līdz pēdējam un noturēt dzīvnieku šeit, cik vien ilgi iespējams, bet dzīvnieks vēlas doties prom pēc iespējas ātrāk un pēc saviem noteikumiem.
Saruna var arī palīdzēt sagatavoties dzīvnieka aiziešanai. Iespējams viņam būs kāda īpaša vēlme par aiziešanas laiku un vietu vai pat apbedīšanas vietu. Tāpat dzīvnieks var savam cilvēkam pastāstīt, ko viņš vēl vēlētos izdarīt pirms aiziešanas, kur aizbraukt, ko redzēt, apošņāt, pagaršot.
Kā arī šī saruna var palīdzēt cilvēkam pieņemt šo procesu, sagatavoties tam un samierināties ar to. Sarunās, ko esmu pieredzējusi ar dzīvniekiem šajā dzīves posmā, viņi ir nodevuši brīnišķīgus, sirsnīgus un mierinošus vēstījumus saviem cilvēkiem. Dzīvnieki nāvi bieži vien uztver citādāk, nekā mēs, cilvēki. Viņiem tā ir pāreja uz jaunu dzīvi, jaunu pieredzi citā kvalitātē. Reizēm dzīvnieki pasaka, ka atgriezīsies pie šī paša cilvēka, bet jau citā veidolā. Un ļoti bieži dzīvnieki atstāj daļiņu savas smalkās būtības sava cilvēka klātbūtnē. Viņi kļūst par mūsu sargeņģeļiem.
Foto: Alexander Vlasov no Pixabay